top of page

Īpaši Māmiņdienai


ANNAS HOTEL restorāna šefpavārs Dzintars Kristovskis ir viens atpazīstamākajiem pavāriem Latvijā. Viņš ciena dabu, izturoties pret to saudzīgi, paņemot ne vairāk kā vajadzīgs, ir īsts Latvijai raksturīgo produktu cienītājs. Jau pēc mēneša mēs varēsim nobaudīt viņa gatavotos ēdienus „Dinner on the lake” Māmiņdienai veltītajā pasākumā. Sarunā ar mums, Dzintars atklāj kā pievērsies ēst gatavošanai, kāda ir viņa bērnības garša un daudz ko citu.


13.maijā gaidāms sezonas pirmais pasākums, kas veltīts Māmiņdienai. Kādas ir Tavas sajūtas gatavojoties šim pasākumam?

Šobrīd domāju par ēdienkarti, kas man, vairāk vai mazāk, saistās ar bērnību. Man bija tā laime ēst vienkāršu ēdienu, tai pat laikā ļoti tīru un piesātinātu. Pašu audzēti putni, piens, meža veltes, zāļu tējas..


Pastāsti, kāpēc vispār piedalies šajā pasākumā?

Katrs šāds pasākums ir izraušanās no ikdienas rutīnas (nepārprotiet, man bezgala patīk mans darbs, taču mazi ‘’restarti’’ bieži vien nāk par labu). Un, ja šo ‘’izraušanos’’ iespējams īstenot tik gleznainā vietā, kopā ar sirsnīgiem saimniekiem – tad diena ir izdevusies!


Kur tu rodi idejas? ( Kā, piemēram, izdomā, ka no bišu maizes, āboliem, šokolādes un vēl šā tā, varētu sanākt laba „štelle”?)

Es domāju citādās kategorijās – man jebkurš produkts ir garša, pēc tam aromāts. Un garšas ir vien četras – salds, sāļš, skābs, rūgts. Kā šīs četras garšas savstarpēji iedarbojas, to mēs visi, plus mīnuss, zinām.


Aplūkojot Tavu Instagram kontu, redzams, ka lielu vērību pievērs maizei un tās cepšanai. Kāpēc tā?

Man maize vienmēr šķitusi kā atsevišķs ēdiens. Laukos pusdienās bieži ēdām svaigu maizi un ceptu cūkas cauraudzi. Neko vairāk. Bet izcept īstu maizi, bez jebkādiem uzlabotājiem, kuras sastāvā ir tikai milti, sāls un ūdens nav nemaz tik vienkāršs darbiņš. Tāpat kā ar visām lietām, kas sākumā šķiet pašsaprotamas.


Kā vispār Tev radās interese par gatavošanu? Vai jau bērnībā mēdzi eksperimentēt virtuvē?

Es kulinārijā ienācu pavisam nejauši. Pēc studijām RTU man bija nepieciešams darbs, kas būt diametrāli pretējs tam, ko studēju – bezintelekta, monotons, fizisks. Sāku strādāt kādā Rīgas kebabnīcā. Griezu dārzeņus, spraudu gaļu uz iesmiem, vakaros dzēru alu un nākamajā dienā to atkārtoju. Laika gaitā radās dziļāka interese par ēst gatavošanu, pēcāk tā pārauga lielā kaislībā. Tagad tas ir dzīvesveids.


Gandrīz katram cilvēkam ir sava bērnības garša. Kāda ir tavējā?

Kā jau sākumā minēju, man bija tā laime ēst vienkārši, tīri un garšīgi. Mana māte ir dzimusi Karēlijā, taču ēdiens, kas tika gatavots mājās, vairāk sakņojās Eiropā – gulašs, knēdeļi, skābu kāpostu zupa, biešu zupa ar dūmotu cūkgaļu – ļoti daudz cūkgaļas (mans visu laiku iecienītākais ēdiens, taču šis nebija visiem labi zināmais borščs). Dažreiz tie bija tikai vārīti kartupeļi un sālīta siļķe, kas samaisīta ar krējumu, sīpoliem un etiķi. Bet, ja runā par etiķi, marinējumiem manā bērnībā bija īpaša vieta. Un joprojām ir.


Tev ir maza meitiņa. Vai viņai ir interese par ēst gatavošanu?

Viņai (3.5) ir interese par ļoti daudzām lietām, tostarp arī ‘’kur var iespert zibens?’’ un dinozauri. Vienu brīdi meita vaicāja vai varam nopirkt viņai pavāra jaku..

Mēģinu viņu iesaistīt maizes cepšanas procesā. To daru reizi nedēļā, jo mans laiks mājās ir ierobežots. Viņai patīk apjūsmot kukulīšus, pirms tie ‘’iet’’ raudzēties. Un, protams, ēst svaigu maizi! Visvairāk viņa iesaistās, kad mamma cep mafinus vai kādu kūku, tad var tā pa īstam ‘’uzspridzināt’’ virtuvi!


Aicinam arī jūs palutināt savas Māmiņas ar emocijām, šefpavāra gatavoto ēdienu baudīšanu neskartā dabā ezera vidū. Tā būs lieliska un īpaša pēcpusdiena!


Pasākumu datumi: 13.05.2018, 14.06.2018


Vārds: Dzintars


Uzvārds: Kristovskis


Bāzes vieta: Annas Hotel - Design Hotel SPA restorāns



Foto: Dz. Kristovska, Annas Hotel arhīvs


bottom of page